Par stils bez tabu
uzklāšu Jums galdu*
Post-it līplapiņu jūra uz darba galda. Konstrukcijas un milimetri. Iekšēja un ārēja transformācija. Piemineklis kleitai. Krekla piegrieztne. Sejas atspulgs spogulī. Tēkrekls. Talantu atklājums. Grupas „M.ART.A” voklālista tembrs. Ak, jā, un tā svelme, kuru, šķiet, vismeistarīgāk prastu apcerēt G. G. Markess. Šis ir lakoniskākais aktuālā procesa atspoguļojums, – tā šobrīd top pirmā LV modes mākslinieku instalāciju izstāde „TRANS-IN-FORM”. Izstādes atklāšana mākslas festivāla "Cēsis 2010" ietvaros notiks jau 23. jūlija vakarā.
Tie ir viņi. Talantīgi un septiņi. Elita Patmalniece, Keta Gūtmane, Indra Miklāva & Nils Vilnis, Žanete Auziņa, Anna Led, Katja Šehurina, Natālija Jansone. Šo modes mākslinieku dvēsele caur lietu un cilvēka attiecību šķautni atklāsies instalācijās. Izstādē ar fotogrāfijas, interjera elementu, ēdamlietu, celtniecības materiālu, spožu pērļu virteņu un tautiskas jostas motīviem savus stāstus atklās modes mākslinieki. Mūsējie. Un viņiem ir, ko pavēstīt.
Intrigas priekškars kritīs 23. jūlijā plkst. 18:30 izstādes „TRANS-IN-FORM” atklāšanā Cēsu pils klētī. Buduārs. Dažādu formu stāsti. Mūzika. Zināšanai, izstāde Cēsīs būs aplūkojama līdz pat 15. augustam.
Tiekamies!
* modes mākslinieces Katjas Šehurinas veidotās instalācijas nosaukums
Ance Krieviņa / stils bez tabu redaktore & trans-in-form veidotāja
PERONS & STARTS
Kāds gudrinieks reiz teicis, ka "no nekā nekas nerodas". Viedi vārdi, jo tas nozīmē, ka no no kaut kā kaut kas rodas. Un šonedēļ ir saradies gana daudz dizaina. Jā, jā, tepat vien blakus.
Post-it līplapiņu jūra uz darba galda. Konstrukcijas un milimetri. Iekšēja un ārēja transformācija. Piemineklis kleitai. Krekla piegrieztne. Sejas atspulgs spogulī. Tēkrekls. Talantu atklājums. Grupas „M.ART.A” voklālista tembrs. Ak, jā, un tā svelme, kuru, šķiet, vismeistarīgāk prastu apcerēt G. G. Markess. Šis ir lakoniskākais aktuālā procesa atspoguļojums, – tā šobrīd top pirmā LV modes mākslinieku instalāciju izstāde „TRANS-IN-FORM”. Izstādes atklāšana mākslas festivāla "Cēsis 2010" ietvaros notiks jau 23. jūlija vakarā.
Tie ir viņi. Talantīgi un septiņi. Elita Patmalniece, Keta Gūtmane, Indra Miklāva & Nils Vilnis, Žanete Auziņa, Anna Led, Katja Šehurina, Natālija Jansone. Šo modes mākslinieku dvēsele caur lietu un cilvēka attiecību šķautni atklāsies instalācijās. Izstādē ar fotogrāfijas, interjera elementu, ēdamlietu, celtniecības materiālu, spožu pērļu virteņu un tautiskas jostas motīviem savus stāstus atklās modes mākslinieki. Mūsējie. Un viņiem ir, ko pavēstīt.
Intrigas priekškars kritīs 23. jūlijā plkst. 18:30 izstādes „TRANS-IN-FORM” atklāšanā Cēsu pils klētī. Buduārs. Dažādu formu stāsti. Mūzika. Zināšanai, izstāde Cēsīs būs aplūkojama līdz pat 15. augustam.
Tiekamies!
* modes mākslinieces Katjas Šehurinas veidotās instalācijas nosaukums
Ance Krieviņa / stils bez tabu redaktore & trans-in-form veidotāja
PERONS & STARTS
Kāds gudrinieks reiz teicis, ka "no nekā nekas nerodas". Viedi vārdi, jo tas nozīmē, ka no no kaut kā kaut kas rodas. Un šonedēļ ir saradies gana daudz dizaina. Jā, jā, tepat vien blakus.
- Rokas stiepiena attālumā ir "Perons", šī gada LMA modes skate, kas notiks jau rīt, 01/06, LATVIJAS DZELZCEĻA VĒSTURES MUZEJĀ. Kā vēstī iekāpšanas kartes, iekāpšana no 18:00, atiešanas laiks: 19:00. Tiekamies uz perona! Starp citu, jau pašu topošo modes mākslinieku fotogrāfijas mājas lapā liecina par absolūtu dažādību & spēku. Vajadzētu būt jaudīgi.
- Blakus "Peronam" ir "Starts 2010", LMA dizaina diplomandu dienas, kas šogad notiks veselu mēnesi. Kā vēstī šī notikuma preses relīze: "Tā nav tikai izstāde, tās nav tikai sarunas, tā nav konference vai radošās darbnīcas. Dizaina Diplomandu Dienas ir visu iepriekšējo formu sintēze vienotā veselumā. Mainoties sabiedrības izpratnei par dizainu, ar katru gadu pieaug arī pasākuma nozīmīgums un apjoms." Tuvākais notikums, izstādes atklāšana, jau ceturtdien, 03/06, plkst. 17:00. Izstāde notiks LMA sporta zālē, kur būs gan dizaina darbi, gan kino, gan velo, gan vēl citas citādības. Lūk, programma:
03.06. / 17.00 Izstādes atklāšana
04.06. / 11.00 Bakalaura diplomdarbu aizstāvēšana
08.06. / 13.00 Lekciju un diskusiju diena
13.00 Lekcija „Zinātne – Māksla. Inženieri – Dizaineri. Ekonomisti – Mākslinieki. Dažādas valodas, dažādi komunikācijas veidi, kuri jāiepazīst, lai varētu saprasties.” Lekciju lasa arhitekts, dizaineris profesors Andrejs Legzdiņš. Lekcija latviešu valodā.
14.00 Lekcija „Sarunas un sadarbības barjeras.” Lekciju lasa pārmaiņu vadības konsultants Dr. Atis Zakatistovs, I – Boom. Lekcija latviešu valodā.
15.15 Lekcija „Design & Engineering”. Lekciju lasa starptautiskās starpdisciplinārās maģistrantūras programmas Design & Engineering vadītājs, stratēģiskā dizaina profesors Martin Pärn, Igaunijas Mākslas akadēmija. Lekcija angļu valodā.
16.15 Diskusija starp dažādu nozaru pārstāvjiem „Kāpēc sadarboties?”. Diskusiju vada 2010.gada LMA dizaina maģistrants Kristaps Grundšteins. Piedalīties aicināti visi interesenti. Diskusija latviešu valodā.
09.06. / 10.00 Maģistra diplomdarbu aizstāvēšana
10.06. / 19.00 PECHA KUCHA NIGHT RIGA Vol. 9
15.06. / 16.00 Dizaina diplomdarbu prezentāciju diena.
Lai dzīvo radīšanas prieks!
Ance Krieviņa / stils bez tabu redaktore / 2010. gada 31. maijā
Tvīds un velo
Latvijas Veclaiku divriteņu klubs aicina visus veloentuziastus svinēt velo-svētkus, pievienojoties pirmajam Latvijā rīkotajam Tvīda braucienam Liepājā, 23. maijā.
Tvīda brauciens - no angļu valodas „Tweed run” - ir neformāla velokultūras kustība, kuras tradīcijas centrā ir veclaicīgo velosipēdu un īpašo retro tērpu parāde. Pirmais šāds brauciens notika Londonā 2009. gadā. Tas guva lielu atzinību un vēlāk izplatījās arī Amerikas, Rietumeiropas un citās pasaules lielpilsētās.
Pirmais Latvijā Tvīda brauciens notiks 2010.gada 23. maijā Liepājā. Tās sāksies plkst. 12:00 Rožu laukumā un turpināsies 1,5 stundu ilgā pārādē pa Liepājas centru īpašā orķestra pavadībā, svinīgi noslēdzoties Liepājas promenādē ar dalībnieku apbalvojumiem par daiļāko velosipēdu un švītīgāko tērpu, kā arī jaundibināto tradīciju - Tvīda Karaļa un Karalienes kronēšanu.
Lai brauciens izdotos krāšņs un tradīcijām atbilstošs, dalībnieki ir laipni aicināti sagādāt sev 20. gadsimta sākuma stila tērpus, ideālā gadījumā pieskaņotus saviem velosipēdiem. Kaut arī Tvīda brauciens ir īpaši orientēts uz veclaicīgajiem un pilsētas divriteņiem, jebkura velosipēda īpašnieks ir laipni aicināts piedalīties! Tvīda braucienam pievienosies arī 22. maijā notiekošā velobrauciena „Velodiena Kuldīgā” dalībnieki. Vairāk info te: www.latveloclub.lv
Par modi uz ielas veļļukiem šosezon stāstīs arī "Stils Bez Tabu" 25/05 iekš TV3 19:40! Būs tvīds, popsīgas štātītes & sportiņš!
Tiekamies uz ričukiem,
Tavs "Stils Bez Tabu"
Ar 18 atslēgām Ēdenē
Bagāžas novietne. Reģistratūras zvaniņš. Īslaicīgs patvērums. Atslēdziņa ar piekariņu. Viesnīca. Līdz šim, lai iekļūtu kādā viesnīcā, pietika ar iepriekšēju telefona zvanu vai rezervāciju internetā. Nu man ir jauna pieredze. Lai nokļūtu viesnīcā „Eden”, nācās stāvēt garā rindā. Stundu un divdesmit minūtes.
Foto: kim? / ... un te taps "Hotel Eden"Latvijas Veclaiku divriteņu klubs aicina visus veloentuziastus svinēt velo-svētkus, pievienojoties pirmajam Latvijā rīkotajam Tvīda braucienam Liepājā, 23. maijā.
Tvīda brauciens - no angļu valodas „Tweed run” - ir neformāla velokultūras kustība, kuras tradīcijas centrā ir veclaicīgo velosipēdu un īpašo retro tērpu parāde. Pirmais šāds brauciens notika Londonā 2009. gadā. Tas guva lielu atzinību un vēlāk izplatījās arī Amerikas, Rietumeiropas un citās pasaules lielpilsētās.
Pirmais Latvijā Tvīda brauciens notiks 2010.gada 23. maijā Liepājā. Tās sāksies plkst. 12:00 Rožu laukumā un turpināsies 1,5 stundu ilgā pārādē pa Liepājas centru īpašā orķestra pavadībā, svinīgi noslēdzoties Liepājas promenādē ar dalībnieku apbalvojumiem par daiļāko velosipēdu un švītīgāko tērpu, kā arī jaundibināto tradīciju - Tvīda Karaļa un Karalienes kronēšanu.
Lai brauciens izdotos krāšņs un tradīcijām atbilstošs, dalībnieki ir laipni aicināti sagādāt sev 20. gadsimta sākuma stila tērpus, ideālā gadījumā pieskaņotus saviem velosipēdiem. Kaut arī Tvīda brauciens ir īpaši orientēts uz veclaicīgajiem un pilsētas divriteņiem, jebkura velosipēda īpašnieks ir laipni aicināts piedalīties! Tvīda braucienam pievienosies arī 22. maijā notiekošā velobrauciena „Velodiena Kuldīgā” dalībnieki. Vairāk info te: www.latveloclub.lv
Par modi uz ielas veļļukiem šosezon stāstīs arī "Stils Bez Tabu" 25/05 iekš TV3 19:40! Būs tvīds, popsīgas štātītes & sportiņš!
Tiekamies uz ričukiem,
Tavs "Stils Bez Tabu"
Ar 18 atslēgām Ēdenē
Bagāžas novietne. Reģistratūras zvaniņš. Īslaicīgs patvērums. Atslēdziņa ar piekariņu. Viesnīca. Līdz šim, lai iekļūtu kādā viesnīcā, pietika ar iepriekšēju telefona zvanu vai rezervāciju internetā. Nu man ir jauna pieredze. Lai nokļūtu viesnīcā „Eden”, nācās stāvēt garā rindā. Stundu un divdesmit minūtes.
Viesnīca jeb instalācija „Hotel Eden” Rīgā, Spīķeros, bija atvērta tieši vienu šī gada Muzeju nakti. Tās veidotāji – mākslas projekts kim? sadarbībā ar scenogrāfu Rūdolfu Bekiču, modes māksliniekiem Mareunrol’s un mākslinieku Kasparu Groševu, ēkā, aiz kuras mūriem jau sazaļojis mežs, bija ierīkojuši (ne)klaustrofobisku tuneli pa miniatūrām, ar svaigas krāsas smaržu piepildītām viesnīcas istabiņām. Ceļš sākās ar senu un apbružātu atslēgu saišķa saņemšanu (ak, tieši 18 lielāku un mazāku atslēdziņu) un apstājās taisni pret debesīm ar brīnišķīgu skatu un skaņu arī pie kājām. Ak, vai tā esi Tu, Ēdene?
.jpg)
Foto: kim? / Anrijs Požarskis Brīdī, kad maršruts beidzās un atslēdziņa nonāca atpakaļ smaidoši valšķīgā portjē, kura kaklu neiztrūkstoši rotāja šarmants tauriņš, saimniecībā un pūlis vēl aizvien dīdīja viens otra sānus, turējās pie glāzēm uz priekšu palēnināti kustošajā rindā vai mēģināja piezagties tuvāk „Hotel Eden” ar naktī vilinoši spīdošo gaismu portjē logos, nojautu, ka šis ir godīgākais ceļojums, ko jebkad esmu piedzīvojusi viesnīcā. Retoriskie jautājumi jeb „kas esmu, kādēļ esmu un kur esmu” šķita atbildēti. Turklāt bez otrā dubļa iespējas.
Foto: kim? / Anrijs Požarskis Taču ne jau tikai mākslas vārdā radītās viesnīcu instalācijās vai filmās ar švītīgiem viesnīcu interjeriem kā Vesa Andersona „Hotel Chevalier” (2007), bet arī pavisam īstās un šobrīd funkcionējošās viesnīcās ir iespējami dīvaini piedzīvojumi.
Džeisons Švarcmans & Natālija Portmane iekš "Hotel Chevalier" Starp citu, arī pašas par sevi viesnīcas mēdz izskatīties visai jokaini. Rau, ko „Stils Bez Tabu” šonedēļ uzzinājis:
• Amerikā atrodas viesnīca, kas ierīkota lidmašīnā;
• Ir arī milzu suns, kura iekšienē ir hostelis. Arī tas ASV;
• Panamā iespējams nakšņot antīkā observatorijā lietus mežos ar izcilu skatu un iespēju vērot putnus;
• Čīlē ierīkota viesnīca ūdenskritumā;
• Floridā var mitināties zemūdenē. Tajā nokļūt var tikai ar akvalangu.
Ja arī Jums gadījies kāds foršs piedzīvojums (un tas ir iemūžināts foto) ne tikai viesnīcu apmeklējumā, bet gan šī gada Muzeju nakts ietvaros, līdz 2010. gada 22. maijam ir iespēja iesūtīt savas Muzeju nakts fotogrāfijas konkursam par labāko reportāžas fotogrāfiju Muzeju naktī uz e-pastu foto@fotoakademija.lv.
Tā, lūk!
Ar sveicieniem,
Ance Krieviņa / stils bez tabu redaktore / 2010. gada 17. maijā
! 11/05 rubrikas "Stils Bez Tabu" konkurss noslēdzies. Skati sadaļu KONKURSS !
• Amerikā atrodas viesnīca, kas ierīkota lidmašīnā;
• Ir arī milzu suns, kura iekšienē ir hostelis. Arī tas ASV;
• Panamā iespējams nakšņot antīkā observatorijā lietus mežos ar izcilu skatu un iespēju vērot putnus;
• Čīlē ierīkota viesnīca ūdenskritumā;
• Floridā var mitināties zemūdenē. Tajā nokļūt var tikai ar akvalangu.
Ja arī Jums gadījies kāds foršs piedzīvojums (un tas ir iemūžināts foto) ne tikai viesnīcu apmeklējumā, bet gan šī gada Muzeju nakts ietvaros, līdz 2010. gada 22. maijam ir iespēja iesūtīt savas Muzeju nakts fotogrāfijas konkursam par labāko reportāžas fotogrāfiju Muzeju naktī uz e-pastu foto@fotoakademija.lv.
Tā, lūk!
Ar sveicieniem,
Ance Krieviņa / stils bez tabu redaktore / 2010. gada 17. maijā
! 11/05 rubrikas "Stils Bez Tabu" konkurss noslēdzies. Skati sadaļu KONKURSS !
Pik-ni-kot !
.jpg)
Tas nav šašliks, tas nav alus, un tas nav arī grils. "Stils Bez Tabu" pikniko filmēšanās un arī darba laikā birojā. Un mūsu pikniki ar katru pavasarīgo dienu kļūst jo vairāk atraisītāki un biežāki. Tie ir nemainīgi sievišķīgi saldi. Ak, šīs vainīgi nevainīgās citronu bezē kūkas. Ak, tie papīri, aprakstītās lapiņas bez gala un bez malas. Un, ak, šīs švītīgi smalkās tasītes, kas atceļojušas no pašas Pēterburgas. Tā mēs piknikojam darbdienās.
Bet ne jau tikai birojā jāpikniko. To var darīt zaļumos, uz balkona un vēl bezgalīgi daudz vietās. Maijā "Stils Bez Tabu Laboratorija" ar tēmu "Pikniks" ir iemājojusi omulīgajā modes lielveikala "Domina" foto studijā " Osy Studio". Dodies turp līdz par maija beigām un uzzini, kā lietas var pārvērsties un kā, neieguldot liekus līdzekļus, radīt pikniku! Košu un jautru, protams!
Starp citu, tieši "Stils Bez Tabu Laboratorijā" apskatāms unikāls eksponāts - pašmāju dizainera Rolanda Vēgnera (LMA absolvents) radītā šūpuļtelts, par ko stāsts arī 11/05 TV versijā tālrādē 19:40 un tepat video sadaļā TV.
Tiekamies piknikā,
Ance Krieviņa / stils bez tabu redaktore / 2010. gada 11. maijā
Bez tabu dāmām no tautas
Tieši pašlaik virziens modē no tievuma kulta lēnām atgriežas pie dabiskuma. Un ne tikai modē. Reklāmās un glamūrīgos žurnālos modeļu lomās iejūtas mazpazīstamas dāmas. Arī pašmāju žurnāla "Santa" veidotāji, sekojot pasaules tendencēm, maija numuru radījuši īpašu. Šoreiz bez modelēm.
Kā atzina neordinārās "Santas" veidotājas, pieteikumu vēstules sūtījušas gan bezdarbnieces, gan uzņēmējas, gan māmiņas un vecmāmiņas. Dažām dāmām izdevās sapni arī realizēt, kļūstot par modelēm vai interviju varonēm. Žurnāla tapšanas process aizrāvis gan dāmas, gan tā veidotājus. Žurnāla varonēm ir savs vērtējums par piedzīvoto. Piemēram, keramiķe Anda piedalījās fotostesijā "Stāsts par rokām". Viņa gan "Stilam Bez Tabu" atzinās, ka labprātāk žurnālā redzētu kādu citu no tapušajām fotogrāfijām.
Žurnāla veidotāji ir pārliecināti, ka latvietēm ir liela pašapziņa, kas ikdienā esot nedaudz iesnaudusies. Tādēļ ik pa laikam tā jāatmodina, piedaloties aizrautīgā projektā!
Lai dzīvo sieviete, kura ir vērtība pati par sevi!
Ar žurnālu šķirstīšanas sajūtu, bilžu vērošanas un skaistu tekstu lasīšanas prieku sirdī,
Gundega Skudriņa / stils bez tabu vadītāja / 2010. gada 06. maijā
Kāzas un TTD
Šonedēļ "Stils Bez Tabu" atklāj:
- kas slēpjas aiz TTD jeb trash the dress - pasaulē un Latvijā jaunas tendences, kas nozīmē kāzu kleitas iznīcināšanas procesa iemūžināšanu fotogrāfijās?! Noskaidrojām, ka ar TTD Latvijā nodarbojas fotogrāfs Sandis Vāgners. www.sandisvagners.net
- kāpēc uz Leļļu teātra skatuves kāpj Elviss Preslijs kāzu vadītāja ampluā?! Varam pačukstēt, ka Leļļu teātrī sākusies jauna izrāde "Kāzas. Stāsts par negaidītu mīlestību", kurā loma arī pašam Elvisam Preslijam.
- kā no žaketes izveidot svārkus jeb jaunie modes dizaineri piedalās konkursā, kurā no veciem apģērbiem top jauni. Starp citu, konkursa fināls jau ceturtdien, 06/05. Vairāk info www.fip.lv.
! Skaties TV3 "Stils Bez Tabu" 04/05 plkst. 19:40 & vienmēr video sadaļā TV tepat webā!
Pēterburgas stila adreses 2010
Šopavasar, paralēli Pēterburgas modes nedēļas „Defilē na Ņevē” apmeklējumiem, „Stils Bez Tabu” kopā ar trim jestrām dāmām no Rīgas izzināja aktuālakās Pēterburgas stila adreses:
• Nudien patīkams pārsteigums ir Pēterburgas viesnīca „Reval Hotel Sonja”. Jautāsiet, nu un kas tur liels? Kārtējais Reval hotels. Jums taisnība - protams, ka kārtējais. Taču mani sajūsmināja lieliskā krievu kultūras un modernā dizaina sintēze. Mūsdienīgā interjerā iepludināti tradicionālie krievu atribūti. Piemēram, matrjoškas, balalaikas, tā saucamie kokošņiki (krievu tautas tērpa vainadziņi).
Vestibilā jeb viesnīcas lobijā atrodas dīvāns kā izrakstīta pūra lāde, galdiņš kā Pēterburgas karte. Neba pa velti interjera dizaineri no Skandināvijas pirms hoteļa veidošanas Pēterburgu iepazina krievu manierē. Tas nozīmē - šņabīti dzēruši, ikrus ēduši, devušies zirgu izjādēs utt. Gala procesā tas viss reducējās ar Dostojevska rēga klātbūtni. Īsāk sakot, viesnīcas interjers veidots pēc slavenā krievu klasiķa Dostojevska romāna „Noziegums un sods” motīviem.
Mans interjera favorīts - pie katras istabiņas durvīm ir romāna citāts. Tātad, apstaigājot visus hoteļa stāvus un izlasot citātus, ir iespēja iepazīties ar romāna darbību. Izglītojoši, fascinējoši, laikmetīgi.
• Nākamajā pieturvietā valda īsta krievu eksotika – jātiek pie pašu rokām ķertām vakariņām! Sanktpēterburgas Крестовский salu iecienījuši visdažādāko rangu gardēži, ārvalstu pavārus un politisko eliti ieskaitot. Tieši te atrodas "Русская рыбалка" (Russkaya Rybalka), ārēji necils restorāns, kuru apmeklējot, savas makšķernieka dotības likuši lietā pat Vladimirs Putins un Žaks Širaks. Abu cīņa ar lomu iemūžināta fotogrāfijās, kas līdzās zvejnieku tīkliem un baltajiem galdautiem nu kļuvušas par interjera esenci.
Foreles, stores, karpas, sami un citas zivis (tās var mainīties atkarībā no sezonas) te nodalītas vairākos rezervuāros, tāpēc bažas, ka neviena no tām neuzķersies un vakariņās paliksiet bešā, visticamāk, izpaliks.
Arī pati makšķerēju. Kā veicās? Lieliski! Un kā nu ne, ja profesionāli palīgi asistē. Un tiešām, pusdienas garšo daudz labāk, ja pielikta rociņa ēdiena sagādāšanā. Jaunums, uzzinājām, ka lielo lasi uz alkšņu malkas var arī kūpināt. Pats galvenais tā ir ļoti liesa un veselīga maltīte, jo visi nelabie tauki iztek ārā atstājot vien uzturam nepieciešamos vitamīnus. Eh, vienīgi jākūpina gan ilgi. Pusdienošana vai vakariņošana var ievilkties līdz pusnaktij. Lasis kūpinās vismaz 2 stundas. Bet pa to laiku var gan krievu auksto šņabi noprovēt, gan iepazīt citus krievu gastronomijas labumus.
Adrese: Крестовский остров (Krestovsky Island)
• Ja jau Pēterburga, tad sirds ilgojas arī pēc bērnības ekstrām jeb Padomju gadu nostaļgijas. Domāts, darīts. Apmeklējam „Cafe Idiot”. Lai arī pamazām zaudējis savu sākotnējo „spožumu" un aktivitāti, Idiots joprojām ir viena no tām Sanktpēterburgas kafejnīcām, kuras apmeklētāju vidū alternatīvo un stilīgo jauniešu īpatsvars ir krietni vien lielāks nekā tradicionālajās maltīšu vietās. Dostojevska leģendārā romāna iedvesmoti, Idiota saimnieki visas četras pagrabstāva istabas pacentušies izrotāt ar teju antīkām mēbelēm, pagājušā gadsimta 50.-60. gadu lustrām un eļļas gleznām.
.jpg)
Avangarda dekadence un veģetāra krievu virtuve ar sovjetisku piešprici. Kāda glāzīte vodkas, nelielas uzkodas un lēciens vairākus desmitus gadu senā pagātnē. Tiesa, eksotiski tas likās mums, jo tālajos Padomju gados bijām vien mazas meitenes, kuras baudīja saulaino bērnību, taču Padomju gadu īsto buķeti iepazinām krietni vien vēlāk. Pasūtot vienu glāzīti šņabīša, atnestas tika divas. Kā izrādās, sūtot klasisko šņabenīti, mājas uzlējums bonusa. Garšoja labāk par jebkuru rūpnīcas ražojumu. Un, cik lieliskas bija pankūkas ar ikriem! Atceroties notek garum garā siekala Skaidrs kā diena, jebkurā zemē jābauda tikai un vienīgi vietējie labumi. Velti Francijā dzert krievu šņabi vai Kīnā apmeklēt smalkus franču restorānus. Autentiska virtuve autentiskā vidē ir matemātikas uzdevuma vienīgais pareizais risinājums.
• Sagribējās jau mākslu arī baudīt. Devāmies svētdienā uz izslavēto ermitāžu. Biļetes cena 8 ls. Triks runāt krievu valodā, tādējādi tiekot pie lētākām biļetēm, vairs neiet cauri. Krievvalodīgiem ļaudīm visiem kā vienam jāuzrāda pases. Nu labs ir, pērkam dārgās biļetes. Klāt vajadzētu būt ermitāžas plānam ar visām izstādēm. Mūsu mērķis - franču mākslinieku plakātu izstāde. Ja gribiet plānu, lūdzu, vēl latiņš. Kamēr domājam apmierināt sievišķās vājības dodoties uz briljantu istabu aplūkot dārgakmeņus, tikmēr biļetes beigušās. 3 seansi, pēdējais 15:00 dienā un viss. Diemžēl!
Skola rokā, nākamreiz uzreiz pirksim biļetes uz dārgumu krātuvēm un tikai pēc tam lūkosim citas izstādes. Beidzot tak dodamies izslavētos francūžus meklēt. Laimīgi pēc 15 minūšu pastaigas pa ermitāžu, esam nonākušas pareizajā vietā. Mums par izbrīnu ceļš norobežots ar plastmasas plēvi un uzraksts vēstī - izstāde slēgta. Tas gan neliedza pārdevējām kasē pārdot biļetes uz slēgtu izstādi. Nu, ko darīt? Dodamies jau 3. reizi tīksmināties par iemīļotajiem impresionistu darbiem. Padzeram kafiju par 2 ls, klačojamies par Latvijas bērnudārziem. Kā vēlāk smejamies, par 11 ls kopsummā esam apskatījušas jau zināmos mākslas šedevrus un uzzinājušas viena no otras aktuālākās bērnu audzināšanas metodes. Arī tā ir lieta, vēl jo vairāk, ja Latvijā nekādi nav laika paklačoties.
• Savukārt mākslinieciskās izpausmes atrodam kādā izslavētā restorānā, kas iecienīts teātra, opermīļu un baleta cienītāju vidū. Restorāns “Backstage” ir lielisks. Teātra aizkulises šī vārda vistiešākajā nozīmē. Vecas linu drānas aizkari, eleganti sasieti jaunām, smalkām baleta čībiņām. Statīvs, uz kura cēli gozējas kādas balerīnas tērps.
Maskas, zobeni ar vairogu, statujas un neskaitāmi daudz citu rekvizītu, kas burtiski saplūduši ar pārējo restorāna telpu. Interjera meistars Andrejs Dmitrijevs (Andrey Dmitriev) šoreiz jo īpaši pacenties pārsteigt Backstage (Za Stsenoy) viesus. Backstage atrodas līdzās Mariinsky teātrim, tāpēc nav brīnums, ka starp izrāžu apmeklētājiem pie kāda no restorāna galdiņiem itin bieži manāms arī slavenais diriģents un Backstage idejas autors Valērijs Gergijevs (Valery Gergiev). Tieši bohēmiskā un valdzinošā gaisotne ir galvenais pievilkšanas spēks. Ēdienkarte (krievu un eiropiešu virtuves mikslis) gan ir ļoti laba, taču nesola gardēžu cienīgus pārsteigumus. Turklāt prieks nebūt nav lēts.
Mūsu četrotnē katra apēd pa zupiņai. Es gan, protams, apēdu arī saldo ēdienu. Nu nav man rakstura, nav. Saldumu priekšā visi mani stingrie nodomi izkūp gaisā kā nebijuši. Mūs sajūsmina ēdienkartē smalkā šriftā pie ēdieniem klāt pierakstītās kalorijas. Nu tak balerīnām droši vien jāzina, cik apēd, jo vairāk par 48 kg viņas svērt nedrīkst. Un es arī laimīga, mieloties ar bezgala garšīgu saldo ēdienu, tikai 86 kalorijas. Katras sievietes sapnis!
Adrese: 18/10 Teatralnaya Ploshchad (Театральная)
Ar Pēterburgas šarmu sirdī,
Gundega Skudriņa / stils bez tabu vadītāja / 2010. gada 20. aprīlī
Randiņš pie 21. gadsimta plīts
Rīga. Zaubes un Vesetas ielu stūris. Tieši tur atvērta pirmā „Miele Gallery” Baltijas valstīs. Platība – 300 kvadrātmetru, tās izveidē investēti 500 tūkstoši eiro, vācu kompānijas „Miele” vēsture – 111 gadu.
Ar jaudīgiem cipariem apveltītajā galerijā pirmo reizi speru kāju tās atvēršanas pasākumā aprīļa sākumā, kad pirms durvju vēršanas paguvu jūsmot par garām spurdzošajiem skrējējiem, kuri šim apvidum ikdienā piešķir olimpisko garu. Potenciālo zelta medaļnieku netrūka arī galerijā. Labākie Latvijas mūziķi, labākie Latvijas ēdienu meistari, labākie mākslinieki ar izcili oriģinālu fonu – iespējams, labāko sadzīves un profesionālo tehniku pasaulē, ko, starp citu, ik dienu ziņkārīgie var aplūkot un/vai iegādāt „Miele Gallery”.
Atklāšanas pasākumā „Miele” uzgavilēja LV ēdienam, profesionāļiem, dizainam, mākslai un mūzikai, par ko arī vislielākais prieks.
Aktīvās virtuves telpās rosījās pavāri un kafijas meistari, galeriju pārvēršot teju šarmantā kafejnīcā (ar dažādu kalibru plītīm sienās un telpas vidū), kurā pamīcīties, panašķoties, čalot, pielikt roku crembrulē cukura apbrūnināšanā, svētlaimīgi smaidīt, priecēt punci ar LV (lielākoties) labumiem un izbaudīt šo randiņu pie plīts, kurā atklāju ne tikai jaunas garšas, bet arī kādu jaunumu virtuves tehnikas aprīkojumā.
Izrādās, cept var arī bez pannas. Jā, jā, pa taisno uz plīts! Pārliecinājos savām acīm, jo „Miele” virtuvē iebūvēta Tepan Yaki virsma, kas kalpo kā „panniņa” (ak jā, tai gan ir nerūsējoša tērauda rāmis un vadības regulators) ar divām zonām, lai nodrošinātu vajadzīgo karstuma temperatūru.
Savukārt izcilu muzikālo baudījumu sagādāja Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) mūziķi, kuru fotogrāfijas (projekts tapis ar „Miele” atbalstu, fotogrāfs: A. Sokolovs) īpašā ekspozīcijā galerijā „Miele” aplūkojamas līdz pat rudenim. Fotogrāfijas aizrauj ar tajās iekodēto emocionālo gammu, jo portretē mūziķus instrumenta spēlēšanas laikā. Kā informē kompānijas produktu un mārketinga vadītāja Baltijas valstīs Ieva Kulberga, mūziķu fotogrāfijas LNSO un „Miele Gallery” sadarbības ietvaros būs eksponētas arī Vecrīgā, Lielajā ģildē.
P.S. Šķiet, ka Zaubes un Vesetas ielu stūris manā galvā nu transformējas par „Miele” stūri.
Šopavasar, paralēli Pēterburgas modes nedēļas „Defilē na Ņevē” apmeklējumiem, „Stils Bez Tabu” kopā ar trim jestrām dāmām no Rīgas izzināja aktuālakās Pēterburgas stila adreses:
• Nudien patīkams pārsteigums ir Pēterburgas viesnīca „Reval Hotel Sonja”. Jautāsiet, nu un kas tur liels? Kārtējais Reval hotels. Jums taisnība - protams, ka kārtējais. Taču mani sajūsmināja lieliskā krievu kultūras un modernā dizaina sintēze. Mūsdienīgā interjerā iepludināti tradicionālie krievu atribūti. Piemēram, matrjoškas, balalaikas, tā saucamie kokošņiki (krievu tautas tērpa vainadziņi).
Vestibilā jeb viesnīcas lobijā atrodas dīvāns kā izrakstīta pūra lāde, galdiņš kā Pēterburgas karte. Neba pa velti interjera dizaineri no Skandināvijas pirms hoteļa veidošanas Pēterburgu iepazina krievu manierē. Tas nozīmē - šņabīti dzēruši, ikrus ēduši, devušies zirgu izjādēs utt. Gala procesā tas viss reducējās ar Dostojevska rēga klātbūtni. Īsāk sakot, viesnīcas interjers veidots pēc slavenā krievu klasiķa Dostojevska romāna „Noziegums un sods” motīviem.
Mans interjera favorīts - pie katras istabiņas durvīm ir romāna citāts. Tātad, apstaigājot visus hoteļa stāvus un izlasot citātus, ir iespēja iepazīties ar romāna darbību. Izglītojoši, fascinējoši, laikmetīgi.
• Nākamajā pieturvietā valda īsta krievu eksotika – jātiek pie pašu rokām ķertām vakariņām! Sanktpēterburgas Крестовский salu iecienījuši visdažādāko rangu gardēži, ārvalstu pavārus un politisko eliti ieskaitot. Tieši te atrodas "Русская рыбалка" (Russkaya Rybalka), ārēji necils restorāns, kuru apmeklējot, savas makšķernieka dotības likuši lietā pat Vladimirs Putins un Žaks Širaks. Abu cīņa ar lomu iemūžināta fotogrāfijās, kas līdzās zvejnieku tīkliem un baltajiem galdautiem nu kļuvušas par interjera esenci.
Foreles, stores, karpas, sami un citas zivis (tās var mainīties atkarībā no sezonas) te nodalītas vairākos rezervuāros, tāpēc bažas, ka neviena no tām neuzķersies un vakariņās paliksiet bešā, visticamāk, izpaliks.
Arī pati makšķerēju. Kā veicās? Lieliski! Un kā nu ne, ja profesionāli palīgi asistē. Un tiešām, pusdienas garšo daudz labāk, ja pielikta rociņa ēdiena sagādāšanā. Jaunums, uzzinājām, ka lielo lasi uz alkšņu malkas var arī kūpināt. Pats galvenais tā ir ļoti liesa un veselīga maltīte, jo visi nelabie tauki iztek ārā atstājot vien uzturam nepieciešamos vitamīnus. Eh, vienīgi jākūpina gan ilgi. Pusdienošana vai vakariņošana var ievilkties līdz pusnaktij. Lasis kūpinās vismaz 2 stundas. Bet pa to laiku var gan krievu auksto šņabi noprovēt, gan iepazīt citus krievu gastronomijas labumus.
Adrese: Крестовский остров (Krestovsky Island)
• Ja jau Pēterburga, tad sirds ilgojas arī pēc bērnības ekstrām jeb Padomju gadu nostaļgijas. Domāts, darīts. Apmeklējam „Cafe Idiot”. Lai arī pamazām zaudējis savu sākotnējo „spožumu" un aktivitāti, Idiots joprojām ir viena no tām Sanktpēterburgas kafejnīcām, kuras apmeklētāju vidū alternatīvo un stilīgo jauniešu īpatsvars ir krietni vien lielāks nekā tradicionālajās maltīšu vietās. Dostojevska leģendārā romāna iedvesmoti, Idiota saimnieki visas četras pagrabstāva istabas pacentušies izrotāt ar teju antīkām mēbelēm, pagājušā gadsimta 50.-60. gadu lustrām un eļļas gleznām.
Avangarda dekadence un veģetāra krievu virtuve ar sovjetisku piešprici. Kāda glāzīte vodkas, nelielas uzkodas un lēciens vairākus desmitus gadu senā pagātnē. Tiesa, eksotiski tas likās mums, jo tālajos Padomju gados bijām vien mazas meitenes, kuras baudīja saulaino bērnību, taču Padomju gadu īsto buķeti iepazinām krietni vien vēlāk. Pasūtot vienu glāzīti šņabīša, atnestas tika divas. Kā izrādās, sūtot klasisko šņabenīti, mājas uzlējums bonusa. Garšoja labāk par jebkuru rūpnīcas ražojumu. Un, cik lieliskas bija pankūkas ar ikriem! Atceroties notek garum garā siekala Skaidrs kā diena, jebkurā zemē jābauda tikai un vienīgi vietējie labumi. Velti Francijā dzert krievu šņabi vai Kīnā apmeklēt smalkus franču restorānus. Autentiska virtuve autentiskā vidē ir matemātikas uzdevuma vienīgais pareizais risinājums.
• Sagribējās jau mākslu arī baudīt. Devāmies svētdienā uz izslavēto ermitāžu. Biļetes cena 8 ls. Triks runāt krievu valodā, tādējādi tiekot pie lētākām biļetēm, vairs neiet cauri. Krievvalodīgiem ļaudīm visiem kā vienam jāuzrāda pases. Nu labs ir, pērkam dārgās biļetes. Klāt vajadzētu būt ermitāžas plānam ar visām izstādēm. Mūsu mērķis - franču mākslinieku plakātu izstāde. Ja gribiet plānu, lūdzu, vēl latiņš. Kamēr domājam apmierināt sievišķās vājības dodoties uz briljantu istabu aplūkot dārgakmeņus, tikmēr biļetes beigušās. 3 seansi, pēdējais 15:00 dienā un viss. Diemžēl!
Skola rokā, nākamreiz uzreiz pirksim biļetes uz dārgumu krātuvēm un tikai pēc tam lūkosim citas izstādes. Beidzot tak dodamies izslavētos francūžus meklēt. Laimīgi pēc 15 minūšu pastaigas pa ermitāžu, esam nonākušas pareizajā vietā. Mums par izbrīnu ceļš norobežots ar plastmasas plēvi un uzraksts vēstī - izstāde slēgta. Tas gan neliedza pārdevējām kasē pārdot biļetes uz slēgtu izstādi. Nu, ko darīt? Dodamies jau 3. reizi tīksmināties par iemīļotajiem impresionistu darbiem. Padzeram kafiju par 2 ls, klačojamies par Latvijas bērnudārziem. Kā vēlāk smejamies, par 11 ls kopsummā esam apskatījušas jau zināmos mākslas šedevrus un uzzinājušas viena no otras aktuālākās bērnu audzināšanas metodes. Arī tā ir lieta, vēl jo vairāk, ja Latvijā nekādi nav laika paklačoties.
• Savukārt mākslinieciskās izpausmes atrodam kādā izslavētā restorānā, kas iecienīts teātra, opermīļu un baleta cienītāju vidū. Restorāns “Backstage” ir lielisks. Teātra aizkulises šī vārda vistiešākajā nozīmē. Vecas linu drānas aizkari, eleganti sasieti jaunām, smalkām baleta čībiņām. Statīvs, uz kura cēli gozējas kādas balerīnas tērps.
Maskas, zobeni ar vairogu, statujas un neskaitāmi daudz citu rekvizītu, kas burtiski saplūduši ar pārējo restorāna telpu. Interjera meistars Andrejs Dmitrijevs (Andrey Dmitriev) šoreiz jo īpaši pacenties pārsteigt Backstage (Za Stsenoy) viesus. Backstage atrodas līdzās Mariinsky teātrim, tāpēc nav brīnums, ka starp izrāžu apmeklētājiem pie kāda no restorāna galdiņiem itin bieži manāms arī slavenais diriģents un Backstage idejas autors Valērijs Gergijevs (Valery Gergiev). Tieši bohēmiskā un valdzinošā gaisotne ir galvenais pievilkšanas spēks. Ēdienkarte (krievu un eiropiešu virtuves mikslis) gan ir ļoti laba, taču nesola gardēžu cienīgus pārsteigumus. Turklāt prieks nebūt nav lēts.
Mūsu četrotnē katra apēd pa zupiņai. Es gan, protams, apēdu arī saldo ēdienu. Nu nav man rakstura, nav. Saldumu priekšā visi mani stingrie nodomi izkūp gaisā kā nebijuši. Mūs sajūsmina ēdienkartē smalkā šriftā pie ēdieniem klāt pierakstītās kalorijas. Nu tak balerīnām droši vien jāzina, cik apēd, jo vairāk par 48 kg viņas svērt nedrīkst. Un es arī laimīga, mieloties ar bezgala garšīgu saldo ēdienu, tikai 86 kalorijas. Katras sievietes sapnis!
Adrese: 18/10 Teatralnaya Ploshchad (Театральная)
Ar Pēterburgas šarmu sirdī,
Gundega Skudriņa / stils bez tabu vadītāja / 2010. gada 20. aprīlī
Randiņš pie 21. gadsimta plīts
Rīga. Zaubes un Vesetas ielu stūris. Tieši tur atvērta pirmā „Miele Gallery” Baltijas valstīs. Platība – 300 kvadrātmetru, tās izveidē investēti 500 tūkstoši eiro, vācu kompānijas „Miele” vēsture – 111 gadu.
Ar jaudīgiem cipariem apveltītajā galerijā pirmo reizi speru kāju tās atvēršanas pasākumā aprīļa sākumā, kad pirms durvju vēršanas paguvu jūsmot par garām spurdzošajiem skrējējiem, kuri šim apvidum ikdienā piešķir olimpisko garu. Potenciālo zelta medaļnieku netrūka arī galerijā. Labākie Latvijas mūziķi, labākie Latvijas ēdienu meistari, labākie mākslinieki ar izcili oriģinālu fonu – iespējams, labāko sadzīves un profesionālo tehniku pasaulē, ko, starp citu, ik dienu ziņkārīgie var aplūkot un/vai iegādāt „Miele Gallery”.
Atklāšanas pasākumā „Miele” uzgavilēja LV ēdienam, profesionāļiem, dizainam, mākslai un mūzikai, par ko arī vislielākais prieks.
Aktīvās virtuves telpās rosījās pavāri un kafijas meistari, galeriju pārvēršot teju šarmantā kafejnīcā (ar dažādu kalibru plītīm sienās un telpas vidū), kurā pamīcīties, panašķoties, čalot, pielikt roku crembrulē cukura apbrūnināšanā, svētlaimīgi smaidīt, priecēt punci ar LV (lielākoties) labumiem un izbaudīt šo randiņu pie plīts, kurā atklāju ne tikai jaunas garšas, bet arī kādu jaunumu virtuves tehnikas aprīkojumā.
Izrādās, cept var arī bez pannas. Jā, jā, pa taisno uz plīts! Pārliecinājos savām acīm, jo „Miele” virtuvē iebūvēta Tepan Yaki virsma, kas kalpo kā „panniņa” (ak jā, tai gan ir nerūsējoša tērauda rāmis un vadības regulators) ar divām zonām, lai nodrošinātu vajadzīgo karstuma temperatūru.
Savukārt izcilu muzikālo baudījumu sagādāja Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) mūziķi, kuru fotogrāfijas (projekts tapis ar „Miele” atbalstu, fotogrāfs: A. Sokolovs) īpašā ekspozīcijā galerijā „Miele” aplūkojamas līdz pat rudenim. Fotogrāfijas aizrauj ar tajās iekodēto emocionālo gammu, jo portretē mūziķus instrumenta spēlēšanas laikā. Kā informē kompānijas produktu un mārketinga vadītāja Baltijas valstīs Ieva Kulberga, mūziķu fotogrāfijas LNSO un „Miele Gallery” sadarbības ietvaros būs eksponētas arī Vecrīgā, Lielajā ģildē.
P.S. Šķiet, ka Zaubes un Vesetas ielu stūris manā galvā nu transformējas par „Miele” stūri.
! Par "Miele Gallery" atklāšanu, par sastaptajiem ļaudīm un viņu šī pavasara stila receptēm skaties arī 20/04 TV3 19:40 !
Tiekamies uz „Miele” stūra,
Ance Krieviņa / stils bez tabu redaktore / 2010. gada 19. aprīlī
„Stils Bez Tabu” servē Pēterburgas ainiņas un Rīgas momentus !
Šonedēļ „Stils Bez Tabu” atklāj tos tuvplānus, kas pagājušajā nedēļas nogalē tika fiksēti Pēterburgas modes nedēļā un sadzīvē, kā arī Rīgas alternatīvās modes un mākslas nedēļā „Moment”.
• Pēterburgas modes nedēļā „Defilē na Ņevē” Latviju pārstāvēja Katja Šehurina un Anna Led. Kā novēroja „Stils Bez Tabu”, Annas tērpi pārsteidza un iedvesmoja intelektuālos pēterburgiešu prātus, savukārt Katjas izstrādājumi priecē neordināros, jaunos, ar vēlmi uzdrošināties. Mūsuprāt, labs LV modes vizītkartes rādītājs! Abu LV dizaineru tērpu bildes skati te! Jaudīgi, vai ne?
• Savukārt Rīgā pagājušajā nedēļā savus nospiedumus mākslas un modes lauciņā atstāja notikums „Moment”, kas šoreiz pārsteidza ar izcilu lokācijas izvēli Enkura namā Andrejsalā (ar blakus esošajā ainavā tik lieliski iekomponēto graudu terminālu), ar izcilu organizatoru darbu, ar pilnīgi noteikti vajadzīgu un jaudīgu radošo darbnīcu vairāku dienu garumā (ārzemju profesionāļu vadībā), ar atskatu uz 90. gadu LV modi (jā, jā, tāda ir un bija, turklāt deviņdesmitajos notikušie modes pasākumi Bruno Birmaņa vadībā, ak, cik, jaudīgi izskatījās saglabātajos video materiālos).
Tiesa gan, daļa tērpu skates, šķiet, neatbilda konceptam „alternatīvs” (šī ir alternatīvā LV modes nedēļa). Arī piesaistītie mākslas projekti drīzāk rosināja uzdot papildus jautājumus nevis sniedza jaunas kvalitātes. Tas nozīmē - ir, kurp tiekties! Un „Momentam” nākamgad būt (starp citu, mums ir info, ka nakamgad "Moment" rībinās ne tikai LV, bet arī Tallinā)!
Kā nekā tā ir vieta, kur sadraudzēties ar savējiem un ārzemju foršajiem ļaudīm, kur parādīt Latviju neordinārā griezumā un kur (cerams, tieši šī sadaļa zels un plauks turpmāk) parādīt traku un asprātīgu i modi, i mākslu, i mūziku, i ... Tieši tāpat kā Egīls Zirnis „Dienā” aprakstītajiem ēstūžiem, šoreiz „Stils Bez Tabu” pasākumam piešķirs punktus (kur piecnieks ir augstākais vērtējums).
Pasākuma „Moment”:
LOKĀCIJA *****
ORGANIZĀCIJA *****
RADOŠĀ DARBNĪCA (lekcijas & modes ilustrācijas workshop) *****
MODES ***
MĀKSLA ****
P.S. Un vēl, modes lielveikalā „Domina” jaunums ar nosauku „Kidding”. Ja esi mamma, tētis, krustmāmiņa, bračka u.c., ņem brīvdienās, 17/04 & 18/04, savus mazos draugus un radus droši līdzi uz lielo veikalu. Jā, jā, beidzot lielveikalos tā pa īstam un līdz galam ir padomāts par mazajiem ķipariem! Gan ēdienus var mācīties gatavot, gan izkustināt prātu spēlēs un citās nodarbēs!
PAR ŠO VISU ARĪ TĀLRĀDĒ 13/04 TV3 19:40 (seko līdzi arī web sadaļā TV)!
Ar sveicieniem,
Ance Krieviņa / stils bez tabu redaktore / 2010. gada 13. aprīlī
STILAM PA PĒDĀM... ĀZIJĀ !
Piedzīvotais Laosā, Vjetnamā un Honkongā prasīties prasās pēc nokļūšanas romāna lappusēs, taču, cienot Jūsu laiku, mēģināšu restaurēt tikai pašas interesantākās epizodes. Tās vienkārši laužas ar joni nokļūt virtuālā tīmeklī, lai kādam uzlabotu omu, citam nosēstos atmiņu dzīlēs, bet vēl dažiem ļautu paceļot virtuāli.
Āzijas smeķis. 1. epizode
Laosa pārsteidz ar īpašu mieru,laipnību un piedzīvojumiem. Stila degpunktā - cooking classes. Tas nozīmē pieteikšanos pie sava hoteļa galvenā šefpavāra, un ceļš pa gastronomijas labirintiem var sākties. Un nesakiet, ka ēdienu gatavošana ir tikai garlaicīga stāvēšana pie plīts. Nekā nebija. Vispirms ar tuk tukiem (mopēdi ar piekabēm) dodamies uz laukiem jeb, precīzāk, dārziem pēc dārzeņiem un zaļumiem. Tur mums tiek piedāvāta iespēja pat ravēt. Ha! Man taču pašai mājā dobes. No jaukās nodarbes laipni atsakos, sakot - citreiz.
Tālāk mūsu ceļš ved uz vietējo tirgu. Kā jau Āzijā pierasts - krāsu pārbagātība, preču daudzums un kolorītā atmosfēra gan sajūsmina, gan šausmina. Kamēr mans vīrs rūpīgi iedziļinās nezināmu izcelsmes pārtikas produktos, piemēram, melnajās olās,..
..tikmēr es kamerā fiksēju tirgus dzīvi: ar pinceti sievišķi vienā mierā cenšas palīdzēt viena otrai tikt vaļā no sirmiem matiem,savukārt kāda cita dāma turpat blakus produktiem veic sev pedikīru.
Mazi bērniņi čuč uz letes, bet visam pa vidu skraida dzīvas vistas, suņi un citas dzīvās radības. Pēc tirgus seko maizes ceptuves apmeklējums, kas gan, izrādās, atrodas privātmājas piebūvītē. Ceptuvīte ir maza, taču mājīga. Un, izrādās, krabji jeb omāri var būt ari no maizes. Kad nu ēdmaņu lietas aplūkotas, tad dodamies beidzot gatavot. Pavārs ar zināšanām neskopojas, stāsta, rāda un, galvenais, liek arī pašam gatavot. Kā sanāca? Tīri tā neko - jāsaka gan, ka prasītos atkārtot nodarbības biežāk, tad arī draugus varētu cienāt ar svešzemju maltītēm. Nobeigumā sekoja pusdienošana un pat sertifikāta saņemšana. Protams, tas ir pupu mizas, ne jau papīrs svarīgs. Pats galvenais ir fantastiskā iespēja satikties ar super truper pavāriem, kuri jau puspasauli apceļojuši, tā ir iespēja uzzināt amata knifus un galu galā arī jauki papusdienot.
Šādas cooking klases tika piedāvātas arī Vjetnamā, un, kā mana kolēģīte novēroja, arī Eiropā. Tā ka stila zenītā tiešām ir viss, kas saistās ar ēdienu un gastronomiju.
2. epizode
Ja gribi aprecēties, svētīt laulību, jaunu mašīnu, māju vai ko citu, to var darīt arī Laosā. Kā novēroju, piekritēju daudz. Arī pati izbaudīju, kā tas ir, savienot neredzamās laulības saites ar vienu un to pašu vīrieti jau trešo reizi, toties laosiešu stilā. Kā tas notiek? Samaksā apmēram 50 dolāru un dodies uz ceremoniju. Sēž vietējais šamanis un viņa daudzie palīgi uz grīdas kādā nojumītē, saliktas nodevas Dieviem (augļi, samteņu ziedu piramīdas, saldumi), sanākušie ļaudis sāk gan vietējās dziesmas dziedāt, gan buramvārdus lasīt. Ceremonijas noslēgumā katrs no apmēram 10 cilvēkiem sien ap roku baltu diedziņu un kaut ko murmina zem deguna.
Saitītes jānēsā 3 diennaktis un tikai tad tās var ņemt nost. Pašās beigās tiek dots laosiešu šņabīts Lao Lao un var cienāties ar vietējiem našķiem. Sajūtas interesantas, piedzīvojums garantēts. Vai kas mainījies manās attiecībās ar vīru? Pagaidām nē, ja neskaita to, ka biju patīkami pārsteigta, ka puisis tiešām nēsāja diedziņus 3 dienas, pretēji manām aizdomām, ka visa šī padarīšana tiks uzskatīta par muļķībām. Varbūt maģija iedarbojās? Kad devāmies atzīmēt bāriņā īpašo notikumu un pazīstamajam pavāram pastāstījām, ka tikko aprecējāmies, sadzirdējām no blakus galdiņiem skaļas balsis: „Mēs arī tikko aprecējāmies!” Viss jau būtu labi, tikai sacītāji abi bija vīrieši, godīgi sakot, smuki, izskatīgi, kārtīgi džeki. Šādus pārīšus ceļojuma laikā sastapu ļooti daudz. Ja restorānā 8 galdiņi, tad pie trijiem noteikti sēdēja stiprā dzimuma pārīši. Nu ko lai saka? Pasaule ir atvērta, katrs izklaidējas kā grib, bet personīgi es neesmu priecīga, ka ik gadu jo vairāk, romantiskās vietās sastopu čaļu pārus, un tai pat laikā manas foršās draudzenes nevar saprast kur tie foršie vīrieši palikuši...
3. epizode
To, ka daudzi hoteļi pasaulē ir uz eko viļņa stāstīt jau vairs nevajag. Es tikai gribu padalīties pieredzē, kā ir dzīvot patiešām eko stilā.
Uz savu viesnīciņu, kas atrodas uz saliņas Vjetnamas dienvidos, dodamies naktī ar mazu kuģīti, precīzāk, laivu. Tā kā man ļoti nepatīk ūdens, tad stādieties priekšā, kā jutos. 20 minūtes (manā izpratnē tas ir veselas mūžības cienīgs laiks) neredzēdama krastus un šūpojoties pa viļņu smailēm. Vienīgā mana doma bija, kam man to vajag? Kad laimīgi nokļuvu krastā, varēju uzelpot, jo viesnīcas komplekss pasakains, sala skaista, laipna apkalpošana utt.
Taču tad devāmies vakariņot uz restorānu. Kad esmu jau sasniegusi miera un nirvānas līmeni, jūsmojot par zvaigžņoto nakti, jūru un visu citu, pēkšņi dzirdu frančus norādām uz dzīvnieciņu restorāna vidū. Tā ir žurka milzīga, resna un pašapmierināta. Man paniski bail no šiem dīvniekiem, bet neko darīt, saņēmusi visu drosmi, turpinu vakariņot. Apjautājot vietējos darboņus, uzzinu, ka salā mīt gan resnās žurkas, gan čusaki, gan burunduki, gan skunksi. Eko saimniekošana taču pieprasa dzīvot zaļi, nevienu neindēt un nenogalēt. Ar prātu jau saprotu visu, taču, kad jādodas uz savu bungalo pa šauru tropu taku klintīs augšā un lejā, katru reizi skaļi dziedot (tā es mēģināju aizbaudīt mošķus), neesmu pārliecināta, vai esmu zaļā dzīvesveida piekritēja.
Pēc vakariņām vienā salas galā, ja gribas doties vakaru turpināt bāriņā, tad nekas cits neatliek kā tusnīt pa klinšu takām nosvīdušai un vēl ņemt riteni, lai nokļūtu otrā salas galā uz bāriņu.
Lūk, tāda ir eko saimniekošana. Ne tikai veselīga pārtika un eko produkcija vannasistabā un spa, ne tikai meditācijas nodarbības un skaisti dabas skati. Tā ir SAMIERINĀŠANĀS ka esi ciemos pie dabas krūts un nevis otrādi. Secinājumi: pirmkārt, bija skaisti, otrkārt, pie visa pierod.
4. epizode
Varam būt laimīgi, ka dzīvojam tik skaistā un, galvenais, tīrā zemē. 4 dienu laikā Honkonga tā arī neparādīja savu īsto seju. Virs pilsētas karājās pelēks smogs. Paši vietējie atzinās, ka tādus skatus kā pastkartītēs neesot redzējuši jau 4 gadus. Un vēl saviem 8 miljoniem iedzīvotāju gatavi piepulcināt kādu miljonu klāt, lai tikai Singapūru pārspētu. Un kas no tā, ka tur ir augsts dzīves līmeni un nav bezdarba.
Mīlīši, es tādā zemē negribētu dzīvot ne par kādu naudu. Latvijas tīro gaisu mēs varētu saiņot eko maisiņos un par bargu naudu viņiem tirgot. Varbūt tādējādi mēs no krīzes izkļūtu.
Taču Hongkonga var lepoties ar saviem gastronomijas šedevriem un dažādu tautu restorāniem. Izņemot nenormāli daudzos veikalus un restorānus, šajā pilsētā arī neko citu diemžēl neredzēju. Pastāstīšu par interesantu piedzīvojumu. Ceļvedī atrodu molekulāro ķīniešu virtuvi. Saņemu drosmi (pagājušā gadā biju Singapūras molekulārajā restorānā. Bija interesanti, taču ne visai garšīgi) un dodamies meklēt Be innovacion.
Ēdiens tiek pasniegts setos, tas nozīmē, 8 ēdienus. Galdā tika celta zupa kā ābols, rīsi kā pankūku rullīši, zivs kā želeja un citi brīnumi. Atšķirībā no pagājušā gada, man tiešām garšoja. Bet hīts visam bija ēdiens ar nosaukumu Sex on the beach. Uz dēlīša sadrupināts cukurs kā jūras smilts, pa vidu no rozā želejas prezervatīvs ar pildītu balto šokolādi. Garšoja lieliski, izjūtas savādas, pēcgarša - lieliskas atmiņas. Ko tas nozīmēja?
Tikai to, ka pavāri iesaistās sociālās aktivitātēs. Viņiem nav vienalga, kas notiek pasaulē. Ēdiens nav vienkārši barība, tas var būt arī ziņojums utt. Mums šo ēdienu pasniedza pirmajiem, tāpēc ar lielu prieku vērojām kaimiņu galdiņu pārstāvjus, kad arī viņi saņēma restorāna šedevru. Sejas izteiksmes bija dažādas. No klaja riebuma līdz sajūsmas saucieniem.
Lūk, tāds arī bija mans ceļojums - bezgala kontrastains, līdz mielēm patiess, aizraujošs un krāsains. Izrādās, 2 nedēļās var ne tikai daudz jauna piedzīvot, var mācīties dzīvot nesteidzoties, var dzīvi pārdomāt, var jaunākās pasaules dzīvesstila tendences piefiksēt un vēl kādu labu darbu padarīt. Bet tie jau ir citi stāsti.
Gundega Skudriņa / stils bez tabu vadītāja, kaislīga ceļotāja ar milzīgu dzimtenes mīlestību sirdī / 2010. gada 10. aprīlī
MOMENTIZĀCIJA
Šonedēļ Rīgā notiekošās alternatīvās modes un mākslas nedēļas „Moment” (www.moment.com.lv) sakarā aizdomājos par momentu. To īso laika strēķīti. Personīgi man piemīt vēlme dzīves foršākos momentus iestiept garākus. Dažreiz izdodas! „Stils Bez Tabu” šoreiz ielūkojas vietās, kur notiekošo ir fiksējusi kameras acs. Nu par visu pēc kārtas:
• Darba telpas. Mēs savā "Stils Bez Tabu" birojā graužam burkānus un jau gadiem mēģinām ieviest kārtību. Vienu dienu nolēmām izzināt, kas notiek citos birojos. Izrādās, Rīgā „Film Angels Studio” (www.angels.lv) ir atrodama ne tikai Latvijā radīta lampa (www.mammalampa.lv), bet arī montāžas telpa ar logu un sievišķīgām tapetēm, tur smaržo pavasara ziedi un čivina papagailis.
Savukārt investīciju sabiedrības „Prudentia” (www.prudentia.lv) biroja vienu no klasiskajiem kabinetiem atsvaidzina pašmāju mākslinieku darbi gleznu un skulptūru izskatā. Toties Latvijas Teātra darbinieku savienības (www.ltds.lv) telpas Dzirnavu ielā ar vienmēr aiz loga svilpjošajiem vilcieniem šarmē ne tikai aizgājušā gadsimta interjers, bet spraunas kundzītes labākajos gados, kuras vienīgajā zālē agrās rīta stundās nodarbojas ar miesas un gara stiprināšanu vingrojot. Un kurš gan teicis, ka sterils vai modīgs birojs ir tas, kas vajadzīgs. Nē, mīlīši, svarīga ir tā jaudīgā dzīve, kas rit birojos un kuru īpašu padara akcenti vai kopā būšana.
• Stils Bez Tabu Laboratorija # 2. Aprīlis. Šoreiz stiliste Dina Irkle ar asistenti Lauru modes lielveikala „Domina” (www.domina-shopping.lv) konceptveikalā „Paviljons” ir uzsmeistarojušas veselu „Stils Bez Tabu Laboratorijas” (LAB) instalāciju, kurā starp melnbaltiem baloniem ir atrodami jaunāko modes tendenču eksponāti kurpju, somu un citu aksesuāru izskatā. Dodies apskatīt, apčamdīt LAB līdz aprīļa beigām. Kas zina, iespējams, kaut ko no LAB redzētā kārosies arī iegādāties, jo šis pavasaris ar tā daudzšķautņaino modi ir dikti kārdinošs. Tā gan, ak vai! P.S. Pavisam drīz tiksi arī pie LAB apraksta, cenām un, galvenais, bildēm webā.
• „Stils Bez Tabu” atklājums – modes māksliniece Viktorija Gres no Ukrainas (www.victoriagres.com), kuras kolekcija bija skatāma Rīgas modes nedēļas (www.rfw.lv) laikā. Šīs dāmas darinājumus ir vērts iepazīt, jo tie ir līdzvērtīgi gleznām vai izteikti patiesām kinofilmām, kādas, starp citu, rada Viktorijas tautiete - režisore Kira Muratova. Izcila krāsu gamma tērpos, kurus papildina Ukrainā darinātas rotas un apavi. P.S. māksliniece ir radījusi koncerttērpus arī popdīvai Dženetai Džeksonei. Bez tam žurnāla „L`Officiel” LV versijas aprīļa numura stailingā par bruņinieku tēmu stiliste Olga Kolotova ir izmantojusi tieši Viktorijas darinājumus.
• Un tas moments ir klāt jeb šīs nedēļas must-have notikums. No šodienas Rīgā sācies MOMENT (www.moment.com.lv). Semināri un meistarklases radošajā darbnīcā Latvijas Mākslas akadēmijā un ik vakara skates Enkura namā Andrejsalā (atklāšanas pasākums trešdien, 07/04). Šis ir notikums visas nedēļas garumā (noslēgums sestdien, 10/04), kas augstāk ceļ vārda „mode” latiņu Latvijā, talkā ņemot izglītības un izklaides instrumentus.
Uz tikšanos dažādos momentos
un noteikti "MOMENTĀ" šonedēļ,
Ance Krieviņa / stils bez tabu redaktore / 2010. gada 06. aprīlī
Pirmsbrīvdienu dienaskārtībā !
Tuvojoties Lieldienu svētkiem un brīvajām dienām, „Stils Bez Tabu” ir noskaidrojis, ko vērts iekļaut savā dienas kārtībā:
JAUNĀKĀS MATU MODES TENDENCES. Iespējams, nemaz nav vajadzīgs friziera apmeklējums, bet pietiks ar matu sabužināšanu, iepannošanu vai kāda jestra aksesuāra izmantojumu. Lūk, jaunākās ziņas no modes salonu „Kolonna” (www.kolonna.com) matu meistaru atklājumiem:
1. 80. gadu nevīžīgi izteiksmīgā sievišķība ar ilgviļņiem un sadedzinātu matu efektu. Frizūrās dominē uzkrītošas formas un maksimāli pārspīlējumi ar matu laku.
2. Kinodīvu stils ar 20. gadsimta 20./30. gadu ietekmi. Gludi vai mazliet ielokoti īsi griezumi, kuru uzdevums ir atklāt sievietes dūmakaino skatienu.
3. 20. gadsimta 50. gadu stila frizūras Merilinas Monro gaumē. Garāki vai īsāki griezumi, kas atklāj sievietes kaislīgo raksturu.
4. Absolūta romantika atklājas pinumos un bizēs, ko lieliski var izmantot līgavu matu sakārtojumos.
5. Kosmiskas un avangardiskas frizūras, kurās ir visai daudz svešķermeņu – dzelzīši, puķītes, mākslīgie mati.
6. Kungu matu griezumos dominē vīrišķība un klasika. Šobrīd svarīgs funkcionāls matu griezums, lai perfekts dendija tēls pāris minūtēs ar atbilstoša matu līdzekļa un fēna palīdzību varētu pārtapt dauzonīgā pašpuikas stilā.
PAREIZA ELPOŠANA. Tai dienā, kad Rīgā bija ieradies Joke (Jocke Salokorpi), populārais aštanas jogas pasniedzējs no Somijas, saule bija spoža agra pavasara gaišzili skaidrajās debesīs. Arī Joke ir skaidrs un spožs savā vienkāršībā un pārliecībā, cik patiesībā elementāri ir cīnīties ar stresu. Ēteriskais pasniedzējs Rīgā "Nestea" rīkotā pasākumā, kurā varēja baudīt jauno "Nestea" ledus tēju, parādīja pretstresa jaudīgākos paņēmienus. Tā ir pareiza elpošana. Lūk, apraksts un ieteikumi:
Elpošana un nervu sistēma ir cieši saistītas. Tas nozīmē, ka jūs varat mainīt stresa līmeni savā organismā un prātā ar elpošanas palīdzību. Sekla un ātra elpošana negatīvi ietekmē jūsu nervu sistēmu, kamēr lēna un dziļa elpošana nomierina nervu sistēmu un līdz ar to arī jūs. Te būs daži vienkārši padomi, kā nomierināties dziļi un lēni elpojot:
• Atrodiet klusu un mierīgu vietu bez ārējiem kairinātājiem (TV, mobilais telefons, datori, cilvēki).
• Ērti apsēdieties un iztaisnojiet muguru. Tas palīdz dziļajai elpošanai.
• Ieelpojiet un izelpojiet caur degunu.
• Visu savu uzmanību pievērsiet elpošanai.
• Sekojiet tam, kā j
Moderatoru komentāri
"Drosmīgie nedzīvo mužam, taču neizlēmīgie nedzīvo nemaz!" Vasara ir īstais laiks īstenot pārdrošas idejas, sasildīties saulītē, uzpildīt enerģijas baterijas, kā arī paveikt kādu labu darbu.